
Astotās sērijas BMW ir viens no maniem sapņu auto, gluži kā iepriekšējai paaudzei tāds varēja būt Lamborghini Countach. Ražots laika posmā no 1989. līdz 1999. gadam, tas ir nometis savu 100 000 dolāru lielo praistegu, līdz normālam cilvēkam sasniedzamam līmenim. Anti bembisti saka, ka nekas īpašs neesot. Protams, ar dreamcar'iem vienmēr jāievēro nerakstīts likums: nekad nebrauc ar vecu sapņu mašīnu no plakāta uz sienas, tevi gaida vilšanās. Taču iekšējā sajūta saka, ka šajā gadījumā tā vis nav... un lai vai kādās spalvās es krāsotos, ja reiz esmu bijis bmw īpašnieks, tātad joprojām esmu "atsaldēts".
Astotā sērija dzima ļoti riskantos apstākļos, BMW nebija droši, vai šādam auto atradīsies niša tirgū. Taču idejas par E31 gaisā virmoja jau tālajā 1981. gadā. 1984. gadā sākās reāls darbs pie auto izstrādes. Pastāv maldīgs uzskats, ka E31 ir vecās sestās sērijas pēctecis, patiesībā tas ir pilnīgi jaunas, luksus kupejas klases pirmsākums. Tiesa, auto šasija, stūres iekārta un ritošā daļa tika testēta vecās 6 series veidolā.

1986. gadā sākās auto konstrukcijas darbi, kurus veica ar tolaik par high tech uzskatāmo CAD palīdzību. [CAD - Computer-Aided Design] . Pēc gada tika ar rokām salikti pirmie prototipi. Pirmais no tiem bija miljonu eiro vērts, katrs nākamais (kopskaitā ap 100) padevās par ceturdaļmiljonu lētāks. Ironiski, bet liela daļa no šīm dārgajām mašīnām savas gaitas beidza atsitoties pret betona sienu kreštestos.

Pārsteidzošs šķiet fakts, ka konstrukcijas stadijā, auto tika testēts uz tam laikam neiedomājamiem robotizētiem „trenažieriem”, kas simulēja leģendārās sacīkšu trases Nordschleife slodzes uz piekari, ritošo un pašu virsbūvi.

1989. gada augustā sākās auto testēšana ekstrēmos apstākļos. Polārajiem reģioniem sekoja Nāves ieleja, traucoties stundām maksimālā ātrumā pie 50 grādu temperatūras. Lai neliktos par maz, melnais prototips tika stundām turēts saulē ar ieslēgtu dzinēju. Tāpat tika veikti testi kalnu apvidos pie manīga gaisa spiediena un temperatūras. Tiesa, mūsdienās, iespējams, visu mēraparatūru, kas atradās uz blakus sēdekļa un bagažniekā, varētu aizstāt ar laptopu.

Testiem joprojām norisinoties pilnā sparā, 89. gada septembrī, auto tika prezentēts Frankfurtes autošovā. Reakcija bija negaidīta, jau pirmās nedēļas laikā, pasūtijumi sasniedza 5000, ņemot vērā, ka pirmais auto no konvejera noripoja tikai nākamā gada februārī, daudziem nācās savus eksemplārus gaidīt veselus 3 gadus. Kopumā, šī auto izstrāde kompānijai izmaksāja ap 500 miljoniem eiro.
Pieejamo dzinēju gamma ar laiku izvērtās plaša, ne litrāžas ziņā, pastāvēja tikai četru litru V8 un piecu litru V12, vairāk motoru daudzveidības ziņā, desmit gadu laikā piedzīvojot dzinēju paaudžu maiņas. Tomēr, kā entry modelis tika sākts ražot 830i, taču pēc 18 modeļu saražošanas, tika atcelts, visas mašīnas iznīcinātas, tā vietā liekot četrlitru V8 – 840Ci. 850i (vēlāk 850Ci) spēja attīstīt līdz 322hp. Taču top modelis – 850Csi, līdz pat 375hp. Par pamatu tika lietots tas pats M70B50 dzinējs, kas 850i, taču līdz bezsamaņai notjūnēts, tas ieguva jaunu motora kodu ar M divīzijas prefiksu S70B56. Maksimālais atrums - 250kph ar limiteri, 299kph bez.

Diemžēl, ekonomiskajai situācijai pasaulē mainoties, 8. sērija cieta zaudējumus. Pārdošanas apjomi strauji saruka. Pat BMW sporta divīzijas M8 izstrāde tika pārtraukta, par top modeli atstājot 850Csi. Pārdošanas apjomiem izsīkstot gandrīz pilnībā, 1999. gadā auto ražošana tika pārtraukta.

M8 bija paredzēts kā viegls, super jaudīgs Ferrari killer’s. Speciāli šim auto konstruētais 550hp dzinējs , tā arī netika izmantots, tomēr pateicoties McLaren ietekmei, tas ieguva patvērumu zem McLaren F1 superkāra motora pārsega. M8 prototips tiek uzskatīts par vienu no vislielākajiem BMW noslēpumiem. Neviens netiek pielaists pie šī auto, netiek dota pilnīgi nekāda informācija par šo auto presei. Klīst runas, ka šis prototips ir aizkrāmēts ar kastēm tā dēvētajā Giftschrank (Indes skapis?) noliktavā un tiks tuvākajā laikā iznīcināts. Iespējams, par iemeslu šādai neizprotamai rīcībai ir fakts, ka auto nav derīgs ceļu satiksmei, ir pavirši salikts un nav pat derīgs izstādīšanai BMW muzejā.
Noslēdzot, jāsecina, ka 850Csi [mana izvēle], ir perfekts Grand Tourismo auto. Luksus kupeja, ar lielu dzinēju, klasisku piedziņu, praktisks „ikdienas” auto, kas pilsētā labprāt padzertos līdz pat 26l uz simta, taču ārpus tās... tas, ko bmw dēvē par ultimate driving machine.