20090226

B grupas rallijs

B grupas rallija pirmsākumi (un beigas) meklējami pagājušā gadsimta astoņdesmito gadu sākumā, kad attīstoties tehnoloģijām, autoražotāji vairāk nekā jebkad vēlējās sacensties savā starpā, gluži vai izrādoties viens otram, katrs ar savām inžiniertehniskajām inovācijām. Precīzāk – 1982.bija tas gads, kurā FIA ieviesa B grupu.



Ja A grupas mašīnām bija jābūt masu produkcijā, četrvietīgiem un ar jaudas ierobežojumiem, B grupas auto varēja būt divvietīgi, ar minimāliem ierobežojumiem izskata un produkcijas skaita ziņā, taču jauda praktiki šiem auto netika ierobežota. Ātri vien B grupas superkāri attīstijās līdz 500+ zs, 4WD mostriem ar rāmja veida šasijām, plastikāta virsbūvēm un daudzām citām tā laika high-tech detaļām, kas automobīļus padarija tik nežēlīgi ātrus, ka tie sasniedza robežu, aiz kuras cilvēks vairs nespēj tos pilnvērtīgi vadīt, jo viss notiek pārāk ātri, cilvēka acs, nespēj fokusēt līkumu pēc līkuma, kas no pilota prasa ļoti lielu slodzi. Piemēram Lancia Delta S4 spēja paātrināties no 0 – 100 kms nieka 2.3 sekundēs, pie tam uz grants seguma. Henri Toivonens reiz izbraucis ar Lancia pa Portugāles F1 Grand Prix trasi tik ātri, ka teorētiski spējis kvalificēties sestajā vietā, 1986.gada Portugāles F1 grand prix sacensībām. Nigel Mansell (F1 pilots), izmēģinājis Peugeot 205 T16, atzina, ka tas ir spējīgs uzrāvienā apsteigt viņa F1 formulu. Tieši ātruma un pilota reakcijas prasību dēļ, salīdzinot ar ralliju, kāds pieredzēts iepriekš, B grupa ātri kļuva leģendāra. Lai vadītu šādu auto bija nepieciešama krietna deva somu „sisu” (drosme), amerikāņu „balls” te bija par īsu.
Tieši 205 T16 bija tas, kurš Korsikas rallijā ar savu parādīšanos šokēja sabiedrību, tiesa, Ari Vatanen togad nokrešoja jauno mašīnu un izstājās, tomēr pirmo uzvaru Peugeot guva „mājās” - 1000 Lakes rallijā, Somijā. Ar to pietika, lai paceltu latiņu pārējiem ražotājiem. Līdz tam brīdim parādijās arī jaunais Audi Sport Quattro uz kura fona vecie aparāti sāka nobālēt (piemēram Lancia 037).
1985.gads Peugot komandai arī nebija gluži rožains. Bet, par spīti Vatanena avārijai, kurā viņš teju aizgāja bojā, komandas biedrs Timo Salonens izcīnija uzvaru Peugeot komandai. Tomēr 85. gada RAC rallijā saradās vesals bars ar gribētājiem izbeigt Peugeot veiksmes sēriju. Lancia debitēja ar jauno DeltaS4 (delta bija aprīkota ar superčārdžeri un turbočārdžeri [siksna + izplūde]), Ford nāca klajā ar leģendāro RS200, Audi ar S1 Quattro, kamēr Peugeot pārgāja uz 205 T16 Evolution 2. Šinī brīdī B grupas mašīnas kļuva tik ātras, ka nācās izmantot spārnus, lai noturētu tās uz ceļa.
B grupas rallija fani ir kaut kas pavisam cits, kaut kas mūsu, šīsdienas prātam neaptverams. Iedomājieties centrāltirgu pika stundā, pieblīvētu, kurā cilvēki beržās viens gar otru un 600 zs rallija mašīnu, kura nejēdzīgā ātrumā drāžas cauri pūlim, kurš pašķirās un tūdaļ aiz mašīnas arī sakļaujās. Burtiski. Cilvēki dodoties uz ralliju, bailes un smadzenes ieslēdza savās dzelzs, 80-to gadu maizes kastēs, jo tām rallija trases vidū nav vietas.
Lūk tieši šī, vājprātīgo indegrientu recepte no mind blowing ātriem rallykāriem un brainless līdzjutējiem, arī bija pie vainas B grupas likvidēšanai 1986.gadā.
Skatītāju vieglprātīgā attieksme bija kā bumba ar laika degli un 1986. gada Port Wine rallijā Portugālē, tā eksplodēja. Joaquim Santos vadītais Ford RS200 ietriecās pūlī pēc neveiksmīgiem mēģinājumiem to savākt. Avārijas iemesls: uz trases iznākuši skatītāji, kuri pārsteidza pilotu, lai nenotriektu tos pāris, kas stāvēja trases vidū, Santoss zaudēja racingline un auto kļuva nevadāms. Trīs cilvēki miruši, vairāk kā trīsdesmit ievainoti. Pēc šī gadijuma, visas top komandas nekavējoties izstājās no rallija.
Pēdējo triecienu B grupa saņēma tā paša gada maijā Tour de Corse rallijā Korsikā. Lancia komadas Henri Toivonen ar Delta S4 bija izrāvies čempionāta vadībā. Par spīti tam, ka ir saaukstējies, Toivonens izlēma tomēr doties trasē. Posmu pēc posma viņš izrāvās vadībā, atraujoties no konkurentiem tik tālu, ka noķert būtu nereāli. Pēc pirmā brauciena Toivonens komentējis: „This rally is insane, even though everything is going well at the moment. If there is trouble, I'm as good as dead”. Viņš sūdzējies par to, ka Delta ir pārāk jaudīga priekš Korsikas asfalta seguma, atzinis, ka noturēt auto uz ceļa ir ļoti grūti un neizsakāmi nogurdinoši. Pirms došanās savā liktenīgajā, 18. posmā, Toivonens sniedzis komentāru, kurš uzskatāms par viņa pēdējiem publiskajiem vārdiem: „Today, we have driven the equivalent of a full Jyväskylä [Somijas rallijs]. It's hard to keep up with the speed”. Septītajā kilometrā, viņa Lancia S4 lielā ātrumā noskrēja no trases nokrītot kraujā, kura nebija aizsargāta ar aizsargbarjeru. Auto piezemējās uz jumta , caur zariem kūleņojot, benzīnbāka, kas atrodās zem sēdekļiem, tika pilnībā saplosīta, pie tam, asfalta seguma dēļ, tai nebija aizsargpannas, kuru parasti izmanto uz grants seguma. Degviela saskaroties ar nokaitētajām turbīnām uzliesmoja momentā, neļaujot Henri Toivonenam un viņa stūrmanim Sergio Cresto izrāpties no degošā vraka. Negadijums notika nepārredzamā vietā un bez acu lieciniekiem, par to, ka kaut kas nav labi, liecināja tas, ka auto neieradās finišā noteiktajā laikā. Palīdzība ieradās tikai pēc 30 minūtēm, kad no mašīnas bija palicis pāri tikai rāmis un abu sportistu kauli.
Pāris stundu vēlāk FIA paziņoja par B grupas izņemšanu no nākamā gada sezonas. Šo lēmumu pastiprināja neparasti augstais negadijumu skaits ar letālām sekām autosportā kopumā.
Rallijs pēc B klases noņemšanas kļuvis pavisam savādāks. WRC un A grupas mašīnas lēnām tuvojas tiem ātrumiem, kādus sasniedza B grupas mašīnas, taču joprojām rallijs ir daudz lēnāks. Arī noteikumi pret skatītājiem ir krietni vien mainijušies, kas gan nemazina rallija entuziastu skaitu. WRC joprojām ir viens no visvairāk apmeklētajiem autosportiem. Arī komandu un ražotāju netrūkst. Braucēji ir labākie no labākajiem un sacīkstes ir ļoti „skatāmas”... tomēr, pastāv uzskats, ka īstais rallijs beidzās 1986.



Vai noņemt B grupu bija pareizs lēmums? Iespējams, ja tiktu pievērsta vairāk uzmanība rallijam, tiktu ieviesti papildus ierobežojumi un noteikumi, B grupa joprojām pastāvētu. Taču tolaik FIA tam nepievērsa uzmanību, pirmajā vietā bija F1, vajadzēja notikt kaut kam tik traģiskam, kā Toivonena nāve, lai viņi atjēgtos un saprastu, ka rallija mašīnas klusām ir kļuvušas daudz bīstamākas par F1.



Eh, kaut reiz man būtu iespēja pavērot Lancia Delta S4 lidojumā pa grants ceļu...

20090225

Alfa 75

Par godu JK bianco AR Milano iegādei.

20090209

Alfa Romeo 164

Itāļu biznesmeņa auto
Konkurenti: BMW 5, MB E Class

Ražošanas gadi: 1988-1997

Komisks fakts:
Honkongas un Malaizijas tirgum auto tika pārdēvēts par 168, jo skaitlim 164 viņu valodā ir papildus nozīme - ceļš uz nāvi, toties 168, gluži otrādi - ceļš uz labklājību.

164 ir pēdējais modelis, kuru Alfa Romeo paspēja izstrādāt pirms Fiat pārņēma kompāniju, tiesa, izlaists tas tika pāris mēnešus pēc šī notikuma aizsākot jaunu Alfa Romeo paaudzi. 164 tika salikta uz rūpnīcas pirmās robotizētās līnijas.
Eiropā auto kļuva populārs tādu cilvēku vidū, kuri vēlējās sportisku sedanu, taču bija atēdušies vācu perfekcionismu (BMW, MB).
164 alfu pārtrauca ražot 1998, aizstājot to ar tās pēcteci 166. Kopumā no konvējera noripoja 273 857 164-tās.

Dizaineris - Sergio Pininfarina, auto dizains tapis 1987. gadā, neilgi pēc leģendārās Ferrari Testarossa dizaina pabeigšanas. Pastāv uzskats, ka Sergio, vecais āzis, 164-tās dizainā iepinis Ferrari dizaina elementus, tikai 4 durvju sedana veidolā. Skatoties uz pakaļējo lukturu formu, šis viedoklis šķiet ticams. Protams, par pamatu tomēr ņemts Alfetta pēdējo modeļu dizains - kvadrātainas lampas un garš, robusts purns. Projektējot 164, pirmo reizi tika izmantota datorizēta konstrukcijas analīzes metode, kuras rezultātā auto virsbūve padevusies ļoti izturīga, tajā pat laikā maksimāli viegla. Šasija šim auto ir kopīga ar Lancia Thema, Fiat Croma un Saab 9000, toties airodinamikas ziņā pārējie konkurenti nestāvēja blakus. 164. modelis ieved Alfa Romeo jauno tehnoloģiju laikmetā: ECU, automātiskā klimata kontrole, elektroniski regulējama piekare (Quadrifoglio Verde modeļiem) u.c. tam laikam atbilstošas new gen tehnoloģijas.

1993. gadā parādās 4x4 versija Q4 (Quadrifoglio 4), aprīkots ar jaudīgāku 3.0 V6 dzinēju. Pilnpiedziņas sistēma Viscomatic bija tam laikam ļoti advancēta. Auto bija spējīgs pārslēgties no pilnīga FWD režīma uz pilnīgu 4WD. Regulējot piedziņas pārvadu sistēma analizēja braukšanas ātrumu, stūres stāvokli, dzinēja apgriezienus, gāzes pedāļa stāvokli un ABS sistēmas rādijumus. Modelis tika aprīkots ar Getrag 6 pakāpju ātrumkārbu un joprojām ir viens no visiekārojamākajiem tā laika Alfa Romeo variantiem.

Dzinēji:

1. Bāzes dzinējs 164-tajai bija 2.0 I4 Twin Spark (2 sveces uz cilindru). Par ievērības cienīgu dzinēju padara ne tikai TS bet arī divpakāpju vārstu sistēma (btw pirms "slavenās" Hondas VTEC). Divlitra motora bloks pa lielam palicis nemainīgs kopš 1930 gadiem, bijis par pamatu gan ielas un sacīkšu agregātiem, tādā veidā piešķirot visam pasākumam vēsturiska pārmantojuma un noturīgu vērtību smaržu.

2. 2litru turbomotors, 8 vārsti, šis dzinējs bija kopīgs ar Lancia Thema un vairāk attiecināms uz to automobili.

3. Top versija - 3.0 V6, konstruējis leģendārais Guiseppe Busso, sākotnēji priekš Alfa 6. Agrīnās versijās 12V vēlāk 24V (QV, Q4).

4. Divlitrs V6, par pamatu ņemts 3.0 V6 ar samazinātu tilpumu un visai sarežģītu bosh dzinēja vadības sistēmu.

5. Satan Fuel. Negribu zināt... tomēr, par spīti visam, turbodīzelis, ko konstruējis Itāļu dīzeļmeikeris VM Motori, spēja attīstīt 125zs un sasniegt 200 kmh. Dīzeļa versijā 164-tajai nebija konkurentu.

Modifikācijas:
1987 - Frankfurtes motoršovs
1988 - 164 parādās Eiropas tirgū
1990 - daži piekares labojumi, pakaļējo lukturu maiņa, dažu Bosh vadības bloku ieviešana
1993 - eksterjēra detaļu maiņa, priekšējie lukturi iegūst jaunas sekcijas, 3.0 V6 ievieš 24V versiju, taču 12V saglabājas.
1994 - parādās Q4 3.0 V6. FL. Interjera dizaina maiņa.
1995 - pārtrauc eksportu uz US
1997 - pēdējais 164 nobrauc no līnijas

164 PRO-CAR - principā aplauziens.
Uz 164 bāzes tikai uzbūvēts supercar koncepts (Italdesign Scighera), principā parastā 164-tajā tika ielikts 600 zs V10 dzinējs ar visām no tā izrietošajām sekām. Auto uzbūvēja 1988. gadā, speciāli sacīkšu seriālam, kuru atcēla. Alfa Romeo bija vienīgais ražotājs, kurš bija paspējis uzbūvēt atbilstošu auto.