Targa Florio ir vienas no pasaules senākajām auto sacensībām, kuras norisinājušās Sicīlijas salā, 71 gadu pēc kārtas.
Šis ir ieskats šo sacensību vēsturē, tikai ieskats , jo lai aptvertu šo tēmu no sākuma līdz beigām, būtu jāsaraksta grāmata, ja ne pat vairākas. Tapšanas vēsture, norise, daži piedzīvojumi un nianses, kas saistītas ar šo patiesi episko sacensību, ir tikai maza daļa no tā, ko spēju par to pastāstīt... informācija, kas sarausta no interneta dzīlēm šķiet nepilnīga, skopa, toties sajūta par tās patieso apjomu padara šo šķietami garo raksta gabalu par niecību.
Ceļš uz Targa Florio
Vincenzo Florio, prominentu Sicīliešu dēls, neprātīgi raujas apskatīt pasauli. Vincenzo apceļo Vāciju un Franciju. Būdams Parīzē, viņš spontāni iegādājas De Dion Bouton triciklu - nekad agrāk Vincenzo šādu ierīci nav redzējis. Būtībā tas ir trīsritenis ar motoru. Nekavējoties jaunais braucamrīks tiek sūtīts uz mājām - Palermo, Sicīlijā, kur jaunais daikts izraisa sensāciju. Diemžēl De Dions paliek ostā, kurā viņu izkrauj, jo visā Sicīlijā nav atrodama ne pile benzīna. Steidzamas telegrammas nekavējoties tiek raidītas uz Parīzi, no kurienes drīz vien tiek saņemts benzīna sūtījums.
Gadsimtu mijā Fiat kompānija sūtīja savu pārstāvi pie katra klienta, lai pārliecinātos, ka jaunais auto īpašnieks ir pienācīgi apmācīts auto apkopē un uzturēšanā. Uz Sicīliju tika nosūtīts jauns māceklis Felice Nazzaro (vēlāk slavens sacīkšu braucējs). Nazzaro un Vincenzo ātri kļuva par labiem draugiem un drīz vien Nazzaro tika uzaicināts palikt Sicīlijā, lai rūpētos par Vincenzo augošo autoparku. Vincenzo bagātie draugi arī nebija sēdējuši saliktām rokām. Arī tie bija sev sagādājuši automobiļus, tādēļ drīz vien tikai organizētas sacīkstes Favorita Park "trasē". Guvis pieredzi, Vincenzo nolemj pasūtīt īstu sacīkšu auto ar kuru viņš varētu piedalīties īstās sacensībās Eiropā. Fiat, baidoties, ka Vincezo joprojām ir par jaunu un bez īstas pieredzes, atsakās pārdot sacīkšu auto. Pēc ilgas meklēšanas Vincenzo iegādājas izjauktu Panhard firmas auto, kuru Nazzaro viņam pārbūvē un sagatavo sacensībām. Pirmā Vincenzo Florio uzvara - speed trial Padua pilsētā Itālijā.
Vieglās uzvaras iedrošināts, Vincenzo gatavojas 1903. gada Paris - Madrid sacensībām. Viņa brālis Ignazio, dzirdot par nepilngadīgā brāļa trako ideju, iejaucās, kā rezultātā Vinzenzo izlaiž sacensības. Iespējams šis notikums glābj viņa dzīvību, jo sacensības tiek pārtrauktas vairāku fatālu avāriju dēļ, kurās iet bojā vairāki piloti un skatītāji. To skaitā, bojā iet Louis'a Renault'a brālis Marcel's. Nākamās lielās sacensības notiek Breskā, kurās Vincenzo piedalās brālim nezinot un izcīna augsto trešo vietu. Pēc pilngadības sasniegšanas, Vincenzo piedalās visās iespējamās sacensībās, tai skaitā Kaiserpreis, Francijas Grand Prix un Gordon Bennet kausā. Vienās no šīm sacensībām Vincenzo satiek cilvēku vārdā Henri Desgrange, sporta žurnālistu (Tour de France velomaratona organizētājs), kurš iesaka viņam veidot internacionālas sacensības Sicīlijā.
Targa Florio sacensību norise
Tā 1906. gadā rodas sacensības Targa Florio. Tās bija ļoti smagas sacensības, atšķirībā no citur Eiropā ierastajām. Viens aplis bija aptuveni 150 kilometrus garš. Turklāt, bez neizbraucamajiem kalnu ceļiem, kas saglabājušies nemainīgi kopš Pūniešu kariem, pastāv ļoti krasas klimata maiņas, bandītu draudi un vilku uzbrukumi. Katrs pagrieziens trīs apļu garajā sacensībā prasa no vadītāja maksimālu uzmanību. Sākotnēji sacensībām bija tikai daži noteikumi: tajās drīkstēja piedalīties standarta mašīnas, kuras uzbūvētas vismaz desmit eksemplāros. Pirmās sacensības notiek 6. maijā. Tajās startē tikai desmit mašīnas, jo pārējās, tostarp arī pats Vincenzo, nevar pārcelties uz salas dēļ streika dokos. Viena no ekipāžām sastāvēja no laulāta pāra, kurā sieva pildīja mehāniķa lomu, taču divas mašīnas sajauca benzīnu ar ūdeni, kā dēļ nācās skalot bākas. Tomēr pēc deviņu stundu mokām sacensības bija galā, uzvarējis Alessandro Cagno, vidējais ātrums 46 km/h. Sacensības guva plašu atsaucību no vietējiem skatītājiem un nākamajā gadā tām piesakās nedaudz vairāk kā 50 dalībnieki. 1907. gadā sacīkstes notiek 22. aprīlī. Bija skaidrs, ka šīs sacensības var uzvarēt tikai braucot ar maksimālo ātrumu, kā arī bija skaidri apstākļi kādos sacensība norisinās. Sacensību favorīti - Fiat ar Vincenzo Lancia un Felice Nazzaro. Pirmajā aplī vadībā ir Lancia ar Fiat, otrajā vadībā izraujas Nazzaro, kurš notur savu pozīciju līdz pat finišam. Sicīlijā Nazzaro ir pazīstams, tādēļ viņa uzvara tiek īpaši atzīmēta. Trešajā Targa Florio gadā sacensībām piesakās tikai 13 dalībnieki, jo francūži nolemj nepiedalīties. Sacensībās uzvar Vincenzo Trucco ar Isotta Fraschini automobili. Ceturto Targa Florio sacensību gandrīz atcēla, pateicoties zemestrīcei, kura Sicīlijas austrumu piekrastē prasīja tūkstošiem cilvēku dzīvības.
Tā 1906. gadā rodas sacensības Targa Florio. Tās bija ļoti smagas sacensības, atšķirībā no citur Eiropā ierastajām. Viens aplis bija aptuveni 150 kilometrus garš. Turklāt, bez neizbraucamajiem kalnu ceļiem, kas saglabājušies nemainīgi kopš Pūniešu kariem, pastāv ļoti krasas klimata maiņas, bandītu draudi un vilku uzbrukumi. Katrs pagrieziens trīs apļu garajā sacensībā prasa no vadītāja maksimālu uzmanību. Sākotnēji sacensībām bija tikai daži noteikumi: tajās drīkstēja piedalīties standarta mašīnas, kuras uzbūvētas vismaz desmit eksemplāros. Pirmās sacensības notiek 6. maijā. Tajās startē tikai desmit mašīnas, jo pārējās, tostarp arī pats Vincenzo, nevar pārcelties uz salas dēļ streika dokos. Viena no ekipāžām sastāvēja no laulāta pāra, kurā sieva pildīja mehāniķa lomu, taču divas mašīnas sajauca benzīnu ar ūdeni, kā dēļ nācās skalot bākas. Tomēr pēc deviņu stundu mokām sacensības bija galā, uzvarējis Alessandro Cagno, vidējais ātrums 46 km/h. Sacensības guva plašu atsaucību no vietējiem skatītājiem un nākamajā gadā tām piesakās nedaudz vairāk kā 50 dalībnieki. 1907. gadā sacīkstes notiek 22. aprīlī. Bija skaidrs, ka šīs sacensības var uzvarēt tikai braucot ar maksimālo ātrumu, kā arī bija skaidri apstākļi kādos sacensība norisinās. Sacensību favorīti - Fiat ar Vincenzo Lancia un Felice Nazzaro. Pirmajā aplī vadībā ir Lancia ar Fiat, otrajā vadībā izraujas Nazzaro, kurš notur savu pozīciju līdz pat finišam. Sicīlijā Nazzaro ir pazīstams, tādēļ viņa uzvara tiek īpaši atzīmēta. Trešajā Targa Florio gadā sacensībām piesakās tikai 13 dalībnieki, jo francūži nolemj nepiedalīties. Sacensībās uzvar Vincenzo Trucco ar Isotta Fraschini automobili. Ceturto Targa Florio sacensību gandrīz atcēla, pateicoties zemestrīcei, kura Sicīlijas austrumu piekrastē prasīja tūkstošiem cilvēku dzīvības.
Pēc kara, 1919. gada novembrī, organizatori sacensības atjauno. Aplis tiek samazināts līdz 108 km, taču sacensības pagarinātas līdz 4 apļiem, kopsummā jaunā distance sastāda 432 km. Karš Peugoet komandai atņem pilotu Georges Boillot, kurš ticis notriekts gaisa kaujās. Viņa vietā stājas brālis André Boillot. Vēl viens jauns debitants ir 21 gadu vecais Enzo Ferrari, braucot ar Lancia savā pirmajā lielajā sacīkstē. Laika apstākļi ir ļoti nelabvēlīgi. Braucot pa dubļaino trasi, Antonio Ascari ieslīd aizā, no kuras vēlāk tas tiek izglābts. Trase, mašīnas un paši piloti ir pārklāti ar dubļiem. Rene Thomas savā Ballot spēkratā ir vadībā, kad pēdējā aplī, lielā ātrumā viņu apdzen Andre Boillot ar Peugoet. Thomas nepadodas un turās Boillotam astē, vienīgā cerība ir Boillota kļūda. Un viņš kļūdās, pēdējā līkumā pirms finiša Peugoet samet un tas sagriezies apstājās pirms finiša līnijas. Finišējot atpakaļgaitā, Thomas viņu jau ir apsteidzis. Pūlis protestē, no skatīājiem iznāk Ernests Ballots, uzvarējušā auto īpašnieks un lūdz Peugeot ekipāžai atgriezties negadījuma vietā un pārbraukt finiša līniju pareizā virzienā. To izdarījis, Andre Boillots zaudē samaņu , tieši tad, kad Ballot's pasludina to par uzvarētāju., ziedojot savas ekipāžas uzvaru. Ernesta Ballota lēmumu pūlis atbalsta ar gavilēm.
1930. gada sacīkstēs Tazio Nuvolari un Achille Varzi startēja ar Alfa Romeo mašīnām. Varzi vadīja nedaudz jaudīgāku Alfa Romeo P2 versiju, kura spēji izrāvās vadībā, taču sākās problēmas ar auto rezerves riteni, kurš atdalījies no stiprinājumiem izbaksta caurumu benzīnbākā. Varzi strauji zaudē benzīnu, tādēļ ir spiests vairākas reizes apstāties, lai uzpildītos. Pēdējā pitstopā Varzi mehāniķis paķer līdzi rezerves benzīna kannu. Braucot taisnē no kalna, mehāniķis cenšas uzpildīt bāku braucošam automobilim, taču viņa mēģinājumi beidzas ar šausminošu ainu - benzīns uzšļakstās uz izpūtēja un aizdegās. Varzi atsakās apstāties, uzvara ir tik tuvu. Degošais auto joņo tālāk pa trasi, kamēr izmisušais mehāniķis ar sēdekļa spilventiņu cenšas noklapēt liesmas. Iespaidīgā ekipāža finišē pirmie, uzsākot Alfa Romeo piecu sacīkšu uzvaru sēriju.
Sakarā ar Mille Miglia sacensību traģēdiju, 1957. gada Targa Florio sacensības tiek atliktas, to vietā braucot regularitāti. Ironiski, bet tajā uzvar Fabio Colona ar Fiat 600 (!). Sacensības atgriežas 1958. gadā, kad uzvar Luigi Musso un Olivier Gendebien ar Ferrari 250 TR. Pēc 12 gadiem Magnioli atgriežas uz goda piedestāla, šoreiz braucot ar Lancia. Par spīti augošajam satrauumam par sacensību drošību, Targa Florio turpinājās visus 60-tos gadus un 70-to sākumā, ļaujot faniem kļūt par lieciniekiem nebeidzamām cīņām starp Ferrari, Alfa Romeo un Porsche.
Porsche uzvar septiņās no desmit sacensībām, nākamajā dekādē. 1967. gadā Alfa Romeo pārtrauc šo izrāvienu ar jauno Tipo 33 modeli. Nākamajā gadā Alfa Romeo paliek otrie un trešie, piekāpjoties Elford-Maglioli ar Porsche 907, kurš pirmo pozīciju izcīna pēc sprāgušas riepas maiņas (uz trases). 1971. gadā Alfa Romeo atgriežas pirmajā vietā, taču nākamajā gadā, pēc sīvas cīņas uzvar Ferrari ar 312P.
Targa Florio turpina pastāvēt līdz 1973. gadam un vēl četrus gadus nacionālā līmeni, līdz traģiska avārija, kurā bojā iet piloti un skatītāji, pieliek punktu šīm sacīkstēm uz visiem laikiem.
Šis Targa Florio sacensību vēstures apmuļājums tapis šī foruma iespaidā. Manuprāt, šeit var atrast vispilnīgāko šo sacensību bilžu kolekciju. Jāpiezīmē, ka saturs ir itāliski, brīžam arī angliski. Pie tam pārsteidzošākais ir šī topika apjoms, kurš uzkrājies tikai divu gadu laikā.
Šis Targa Florio sacensību vēstures apmuļājums tapis šī foruma iespaidā. Manuprāt, šeit var atrast vispilnīgāko šo sacensību bilžu kolekciju. Jāpiezīmē, ka saturs ir itāliski, brīžam arī angliski. Pie tam pārsteidzošākais ir šī topika apjoms, kurš uzkrājies tikai divu gadu laikā.
