Konkurenti: BMW 5, MB E Class
Ražošanas gadi: 1988-1997
Komisks fakts:
Honkongas un Malaizijas tirgum auto tika pārdēvēts par 168, jo skaitlim 164 viņu valodā ir papildus nozīme - ceļš uz nāvi, toties 168, gluži otrādi - ceļš uz labklājību.
164 ir pēdējais modelis, kuru Alfa Romeo paspēja izstrādāt pirms Fiat pārņēma kompāniju, tiesa, izlaists tas tika pāris mēnešus pēc šī notikuma aizsākot jaunu Alfa Romeo paaudzi. 164 tika salikta uz rūpnīcas pirmās robotizētās līnijas.
Eiropā auto kļuva populārs tādu cilvēku vidū, kuri vēlējās sportisku sedanu, taču bija atēdušies vācu perfekcionismu (BMW, MB).
164 alfu pārtrauca ražot 1998, aizstājot to ar tās pēcteci 166. Kopumā no konvējera noripoja 273 857 164-tās.
Dizaineris - Sergio Pininfarina, auto dizains tapis 1987. gadā, neilgi pēc leģendārās Ferrari Testarossa dizaina pabeigšanas. Pastāv uzskats, ka Sergio, vecais āzis, 164-tās dizainā iepinis Ferrari dizaina elementus, tikai 4 durvju sedana veidolā. Skatoties uz pakaļējo lukturu formu, šis viedoklis šķiet ticams. Protams, par pamatu tomēr ņemts Alfetta pēdējo modeļu dizains - kvadrātainas lampas un garš, robusts purns. Projektējot 164, pirmo reizi tika izmantota datorizēta konstrukcijas analīzes metode, kuras rezultātā auto virsbūve padevusies ļoti izturīga, tajā pat laikā maksimāli viegla. Šasija šim auto ir kopīga ar Lancia Thema, Fiat Croma un Saab 9000, toties airodinamikas ziņā pārējie konkurenti nestāvēja blakus. 164. modelis ieved Alfa Romeo jauno tehnoloģiju laikmetā: ECU, automātiskā klimata kontrole, elektroniski regulējama piekare (Quadrifoglio Verde modeļiem) u.c. tam laikam atbilstošas new gen tehnoloģijas.
1993. gadā parādās 4x4 versija Q4 (Quadrifoglio 4), aprīkots ar jaudīgāku 3.0 V6 dzinēju. Pilnpiedziņas sistēma Viscomatic bija tam laikam ļoti advancēta. Auto bija spējīgs pārslēgties no pilnīga FWD režīma uz pilnīgu 4WD. Regulējot piedziņas pārvadu sistēma analizēja braukšanas ātrumu, stūres stāvokli, dzinēja apgriezienus, gāzes pedāļa stāvokli un ABS sistēmas rādijumus. Modelis tika aprīkots ar Getrag 6 pakāpju ātrumkārbu un joprojām ir viens no visiekārojamākajiem tā laika Alfa Romeo variantiem.
Dzinēji:
1. Bāzes dzinējs 164-tajai bija 2.0 I4 Twin Spark (2 sveces uz cilindru). Par ievērības cienīgu dzinēju padara ne tikai TS bet arī divpakāpju vārstu sistēma (btw pirms "slavenās" Hondas VTEC). Divlitra motora bloks pa lielam palicis nemainīgs kopš 1930 gadiem, bijis par pamatu gan ielas un sacīkšu agregātiem, tādā veidā piešķirot visam pasākumam vēsturiska pārmantojuma un noturīgu vērtību smaržu.
2. 2litru turbomotors, 8 vārsti, šis dzinējs bija kopīgs ar Lancia Thema un vairāk attiecināms uz to automobili.
3. Top versija - 3.0 V6, konstruējis leģendārais Guiseppe Busso, sākotnēji priekš Alfa 6. Agrīnās versijās 12V vēlāk 24V (QV, Q4).
4. Divlitrs V6, par pamatu ņemts 3.0 V6 ar samazinātu tilpumu un visai sarežģītu bosh dzinēja vadības sistēmu.
5. Satan Fuel. Negribu zināt... tomēr, par spīti visam, turbodīzelis, ko konstruējis Itāļu dīzeļmeikeris VM Motori, spēja attīstīt 125zs un sasniegt 200 kmh. Dīzeļa versijā 164-tajai nebija konkurentu.
Modifikācijas:
1987 - Frankfurtes motoršovs
1988 - 164 parādās Eiropas tirgū
1990 - daži piekares labojumi, pakaļējo lukturu maiņa, dažu Bosh vadības bloku ieviešana
1993 - eksterjēra detaļu maiņa, priekšējie lukturi iegūst jaunas sekcijas, 3.0 V6 ievieš 24V versiju, taču 12V saglabājas.
1994 - parādās Q4 3.0 V6. FL. Interjera dizaina maiņa.
1995 - pārtrauc eksportu uz US
1997 - pēdējais 164 nobrauc no līnijas
164 PRO-CAR - principā aplauziens.
Uz 164 bāzes tikai uzbūvēts supercar koncepts (Italdesign Scighera), principā parastā 164-tajā tika ielikts 600 zs V10 dzinējs ar visām no tā izrietošajām sekām. Auto uzbūvēja 1988. gadā, speciāli sacīkšu seriālam, kuru atcēla. Alfa Romeo bija vienīgais ražotājs, kurš bija paspējis uzbūvēt atbilstošu auto.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru